No 2020. gada aprīļa tiks ieviesta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā jaunā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kuras mērķis – nodrošināt augstākās izglītības pieejamību tiem studējošiem, kas citādi nevarētu samaksāt studiju maksu. Pašlaik vidējā termiņa budžetā Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtā finansējuma ietvaros nevar turpināt gan visus iepriekšējās sistēmas pasākumus, gan ieviest jaunu, pieejamāku kreditēšanas sistēmu. Tāpēc 2019., 2020. un 2021. gados netiks izdoti rīkojumi par kredītu atlikumu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās (profesijās).

Plašāka informācija skatāma Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā šeit.

Sakarā ar Ministru kabinetā apstiprināto Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo ziņojumu „Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeļa maiņu”, kas paredz neturpināt kredītu dzēšamu 2019., 2020. un 2021. gados, Studiju un zinātnes administrācija pārtrauc pieņemt pieteikumus studiju un studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (profesijās).

Lūdzam sekot Studiju un zinātnes administrācijas mājas lapā ievietotajai informācijai, kas nepieciešamības gadījumā tiks papildināta.

Trauksmes cēlēji

Trauksmes celšana nozīmē godprātīgi sniegt informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un ir pamatoti iemesli to uzskatīt par patiesu.

Trauksmes cēlējs Trauksmes celšanas likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas notiek, tiek plānots vai ir noticis, un kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai, darba drošībai u.c. jomas.

Trauksmes cēlējs nav juridiska persona vai persona, kas informē par pārkāpumu anonīmi, vai izmantojot pseidonīmu.

Trauksmes celšana nav rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma, tostarp materiāla labuma gūšana, nav trauksmes celšana.

Trauksmes celšanas likumā paredzētas vairākas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas, tostarp aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ (atbrīvot no darba, sodīt, pazemināt amatā u.c.), trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība un valsts nodrošināta juridiskā palīdzība.

Kur ziņot par iespējamo pārkāpumu?

Trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā (iekšējā trauksmes celšana) vai kompetentajā institūcijā. Trauksmes celšanas likuma 4.panta otrā daļa arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, var izmantot arī trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību.

Izglītības un zinātnes ministrijā iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros trauksmi var celt to Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu, kurās nav izveidota trauksmes celšanas sistēma”, nodarbinātie: Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome,           Latviešu valodas aģentūra,            Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža,Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža",            Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas 1. medicīnas koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Būvniecības tehnikums; Daugavpils tehnikums, Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Jelgavas tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Ogres tehnikums,Priekuļu tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums",         Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums",   Rēzeknes tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums,     Rīgas 3. arodskola,            Rīgas Stila un modes tehnikums,   Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Ventspils tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".    

Par kompetento institūciju tiek uzskatīta iestāde, kurai ir attiecīgais pilnvarojums un no likuma izrietošas tiesības pārbaudīt trauksmes cēlēja ziņojumā norādītās informācijas patiesumu un vērsties pret pārkāpējiem, vai nu uzsākot pārbaudi, izmeklēšanu vai arī veicot citas kontroles darbības pārkāpumu atklāšanai, novēršanai un pārkāpēju sodīšanai.

Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrijā

1) aicinām izmantot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, sūtot uz ministrijas trauksmes cēlēju e-pastu: trauksme[at]izm.gov.lv

2) papīra formā, pa pastu;

3) trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt vai iesniegt klātienē (par tikšanos iepriekš vienojoties, zvanot uz tel. 67047975 vai tel.65804934 Izglītības un zinātnes ministrijas trauksmes cēlēju kontaktpersonām). Trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedzot klātienē vai paužot mutvārdos ir jāņem līdzi personību apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība (eID)).

Ja izlasot trauksmes cēlēja ziņojumu tiks secināts, ka tas ir citas institūcijas kompetencē, tad trauksmes cēlēja ziņojums (izmantojot drošus saziņas kanālus) tiks pārsūtīts kompetentās institūcijas trauksmes cēlēju kontaktpersonai par to informējot trauksmes cēlēja ziņojuma iesniedzēju.

Lai aizsargātu trauksmes cēlējus Izglītības un zinātnes ministrija atbildi trauksmes cēlējam sūtīs uz viņa norādīto pasta adresi (ar ierakstītu vēstuli) vai arī uz oficiālo elektronisko adresi.

Papildu informācija Valsts kancelejas tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/content/trauksmes-celeji

Studiju un zinātnes administrācija informē, ka ir sākusies pieteikšanās studiju un studējošā kredītam studijām ārvalstīs 2019.gadā.

Galvenie nosacījumi kredīta saņemšanai studijām ārvalstīs:

  • Uz kredītu saņemšanu studijām ārvalstīs var pretendēt studējošie - Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase-, kuri sekmīgi apgūst attiecīgās valsts akreditētas studiju programmas.
  • Kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam nepārsniedz 21344 euro vienas studiju programmas apguvei, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) - ne vairāk kā 28458 euro
  • Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs (turpmāk  - ministrijas komisija), kuras sastāvā ir to ministriju pārstāvji, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī Studiju un zinātnes administrācijas un Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētas studējošo pašpārvaldes pārstāvji.

Studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītus studijām ārvalstīs, jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas komisijai kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs šādi dokumenti (dokumentu komplekts)

  • Pieteikums studiju / studējošākredītam studijām ārvalstīs
  • Personas anketa
  • Izziņa no augstskolas (oriģināls uz augstskolas veidlapas ar roku parakstīts) par uzņemšanu vai studijām augstskolā, studiju programmas nosaukums, studiju ilgumu un studiju maksas lielumu. Ja piesakaties studējošā kredītam, tad jābūt norādītam, ka studējat pilna laika studijas.
  • Studentiem, kuri uzņemti pirmajā kursā - vidējās mācību iestādes atestāta un pielikuma kopijas,  un uzņemšanas pārbaudījumu (testu) rezultāti. Studentiem, kuri turpina studijas - diploma un tā pielikuma kopijas vai augstskolas apstiprināti pēdējās pārbaudījumu sesijas rezultāti.
  • Pases kopija. 

Papildus var iesniegt:

  • CV,
  • rekomendācijas,
  • dokumentus, kas apliecina aktivitāti mācību jomā,
  • darba līguma ar darba devēju kopiju,
  • sociālo statusu apliecinošu dokumentu kopijas un citus.

Studiju un zinātnes administrācija atgādina, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 10.panta 3.daļu dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

 

Sīkāka informācija par pieteikšanos.

 

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties pa tālruni 67702490 vai elektroniski This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

27.09.2018.

IZM kontaktinformacija

Izglītības un zinātnes ministrija uzsāk īstenot jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un aicina zinātniskās institūcijas piedalīties projektu pieteikumu atklātajā konkursā. Programmas mērķis ir paplašināt zināšanu bāzi sociālajās un humanitārajās zinātnēs par Latvijas sabiedrības saliedētībai un iekļaujošai izaugsmei svarīgiem jautājumiem, kā arī globālajām norisēm un kontekstu, kas ietekmē Latvijas attīstību. Programmas pētniecības projektu īstenošanai trīs gados paredzēts ievērojams valsts budžeta finansējums – vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.

“Valstiskās neatkarības simtgadē mēs veidojam valsts nākamo simtgadi, īstenojot jaunu valsts pētījumu programmu. Programmas ietvaros tiks veikti pētījumi par nacionālās un eiropeiskās, pilsoniski aktīvās un uz attīstību vērstas zināšanu sabiedrības veidošanos. Projektu konkursa kārtībā tiks izvēlēti projekti, kas nodrošinās zināšanu veidošanos, kas ir nepieciešamas gan rīcībpolitikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā, savukārt cilvēkkapitāla attīstība programmas tematiskajās jomās nodrošinās zinātniskās kapacitātes stiprināšanu, zināšanu pārnesi un augstākas izglītības attīstību ilgtspējīgai valsts attīstībai,”pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Programmas starpdisciplinārā pieeja, aptverot sociālās, humanitārās un saistītās zinātnes, nodrošinās zināšanu bāzes attīstību valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanai – pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība; etnisko un sociālo grupu loma Latvijas kultūras vēsturē; ģeopolitiskās un starptautiskās norises kā starptautisks konteksts valsts attīstībai; Latvijas izaicinājumi demogrāfijā un migrācijā un citus.

Šodien, 2018. gada 27. septembrī, Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludināja valsts pētījumu programmas projektu pieteikumu atklāto konkursu. Atklātā konkursa nolikums ir pieejams LZP mājaslapā – www.lzp.gov.lv. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 29. oktobris. Projektu pieteikumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā –  www.sciencelatvia.lv.

IZM sadarbībā ar LZP organizēs programmas atklāšanas semināru, kurā visi interesenti tiks informēti par projektu iesniegšanu un konkursa norisi. Seminārs norisināsies šā gada 4. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” (Dzirnavu ielā 46, Rīgā). Dalībniekus lūdzam reģistrēties tiešsaistē šeit.

Programmu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar programmas stratēģisko padomi. Padomē darbojas pastāvīgais neatkarīgais eksperts – V. Vīķe-Freiberga un pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra.

Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.;

tālr.: 67047893

SZA informē, ka š.g. 20. augustā noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšana 2018. gada 2. fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā.

Galvenie rezultāti:

1. Kopā iesniegti 328 projekti, pieprasītais finansējums 63 591 030 EUR;

2. Projekti iesniegti 6 zinātņu nozaru grupās un 9 prioritārajos virzienos;

3. Projektus iesniegušas 34 zinātniskās institūcijas;

4. Iesniegti 211 starpnozaru projekti un 44 starpinstitūciju projekti;

5. Iesaistīti 2607 zinātniskie darbinieki (no tiem 977 studējošie).

Pašreiz notiek projektu iesniegumu administratīvā izvērtēšana, projekti, kas atbilst administratīvajiem kritērijiem tiks nodoti zinātniskajā izvērtēšanā starptautiskajiem ekspertiem.

Aicinām iepazīties ar konkursa iesniegšanas rezultātiem šeit (pdf).