Informējam, ka studiju un studējošā kredītu dzēšana turpinās tiem, kam tā jau ir piešķirta – jāiesniedz izziņas no darba vietas noteiktajā laikā par darbu apstiprinātajā profesijā.

Ir pārtraukta jaunu pieteikumu pieņemšana.

Studiju un zinātnes administrācija svin 20 gadu jubileju!

Lepojamies ar 20 gadu laikā sasniegto!

sza 20

Latvijas Zinātnes padome (LZP) 9. augustā izsludina ekspertu komisiju vēlēšanas, kas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim. Ja Tev ir doktora grāds - piedalies! Izvēlies labāko kandidātu vai kļūsti par tādu pats.

Ekspertu komisijas ir LZP organizatoriskās struktūras būtiska sadaļa. Tās tiek iesaistītas visos ar zinātnes pārvaldību saistītajos procesos, nodrošinot saikni starp valdību un zinātnisko sabiedrību, piemēram, sniedzot viedokli Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai vai starptautiskām organizācijām par ar Latvijas zinātni saistītiem jautājumiem, iesaistoties zinātnisko projektu vērtēšanas kritēriju noteikšanā, sniedzot viedokli par normatīvajiem aktiem zinātnes nozarē.

Ekspertu komisijām ir arī nozīmīga funkcija - jaunu ideju radīšana, lai kopumā uzlabotu Latvijas zinātnes vidi, veicinātu zinātnieku sadarbību ar industriju un nevalstisko sektoru, uzlabotu Latvijas zinātniskās sabiedrības stāvokli, kā arī veicinātu zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē.

Ekspertu komisiju vēlēšanas rīko LZP saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 320 „Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība" (noteikumi).

Vēlēšanu rezultātā tiks izveidotas sešas ekspertu komisijas[1]:

  1. Dabaszinātņu ekspertu komisija - 10 locekļi;
  2. Inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu komisija - 15 locekļi;
  3. Medicīnas un veselības zinātņu ekspertu komisija - 9 locekļi;
  4. Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes - 9 locekļi;
  5. Sociālo zinātņu ekspertu komisija - 12 locekļi;
  6. Humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu komisija - 8 locekļi.

Informācija kandidātiem

Pieteikšanās vēlēšanām - līdz š.g. 28. augustam!

Ekspertu komisijas locekļa kandidāts (kandidāts):

  • persona ar doktora zinātnisko grādu
  • kandidāta pieteikuma iesniegšanas brīdī ieguvusi LZP eksperta tiesības[2] zinātnes nozarē, kurā kandidē (kvalifikācijas kritērijus skatīt šeit - https://likumi.lv/ta/id/308118#p3)
  • savā darbībā ievēro zinātniskās pētniecības ētikas kritērijus un diskusiju principus
  • ir izpildījis papildus kvalifikācijas kritēriju atbilstoši savai nozarei (sk. šeit - https://likumi.lv/ta/id/308118#p9)


Lai detalizētāk iepazītos ar vēlēšanu norisi un nosacījumiem, aicinām iepazīties ar LZP 25.07.2019. apstiprināto "Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju vēlēšanu nolikumu".

Informējam, ka pieteikumu eksperta tiesībām var iesniegt līdz 19. augustam!


Informācija vēlētājiem

Vēlēšanās var piedalīties tikai Latvijā nodarbināti zinātnieki:

  • t.i. ar doktora zinātnisko grādu
  • vēlētājam jābūt NZDIS lietotāja tiesībām
  • vēlēt var tikai par vienu kandidātu


Pēc papildus informācijas lūdzam vērsties Latvijas Zinātnes padomē (Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, tel. 67228421, e-pasts:This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. ).

No 2020. gada aprīļa tiks ieviesta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā jaunā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kuras mērķis – nodrošināt augstākās izglītības pieejamību tiem studējošiem, kas citādi nevarētu samaksāt studiju maksu. Pašlaik vidējā termiņa budžetā Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtā finansējuma ietvaros nevar turpināt gan visus iepriekšējās sistēmas pasākumus, gan ieviest jaunu, pieejamāku kreditēšanas sistēmu. Tāpēc 2019., 2020. un 2021. gados netiks izdoti rīkojumi par kredītu atlikumu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās (profesijās).

Plašāka informācija skatāma Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā šeit.

Sakarā ar Ministru kabinetā apstiprināto Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo ziņojumu „Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeļa maiņu”, kas paredz neturpināt kredītu dzēšamu 2019., 2020. un 2021. gados, Studiju un zinātnes administrācija pārtrauc pieņemt pieteikumus studiju un studējošo kredītu dzēšanai par darbu noteiktajās jomās (profesijās).

Lūdzam sekot Studiju un zinātnes administrācijas mājas lapā ievietotajai informācijai, kas nepieciešamības gadījumā tiks papildināta.

Trauksmes cēlēji

Trauksmes celšana nozīmē godprātīgi sniegt informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un ir pamatoti iemesli to uzskatīt par patiesu.

Trauksmes cēlējs Trauksmes celšanas likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas notiek, tiek plānots vai ir noticis, un kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai, darba drošībai u.c. jomas.

Trauksmes cēlējs nav juridiska persona vai persona, kas informē par pārkāpumu anonīmi, vai izmantojot pseidonīmu.

Trauksmes celšana nav rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma, tostarp materiāla labuma gūšana, nav trauksmes celšana.

Trauksmes celšanas likumā paredzētas vairākas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas, tostarp aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ (atbrīvot no darba, sodīt, pazemināt amatā u.c.), trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība un valsts nodrošināta juridiskā palīdzība.

Kur ziņot par iespējamo pārkāpumu?

Trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā (iekšējā trauksmes celšana) vai kompetentajā institūcijā. Trauksmes celšanas likuma 4.panta otrā daļa arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, var izmantot arī trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību.

Izglītības un zinātnes ministrijā iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros trauksmi var celt to Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu, kurās nav izveidota trauksmes celšanas sistēma”, nodarbinātie: Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome,           Latviešu valodas aģentūra,            Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža,Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža",            Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas 1. medicīnas koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Būvniecības tehnikums; Daugavpils tehnikums, Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Jelgavas tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Ogres tehnikums,Priekuļu tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums",         Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums",   Rēzeknes tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums,     Rīgas 3. arodskola,            Rīgas Stila un modes tehnikums,   Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Ventspils tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".    

Par kompetento institūciju tiek uzskatīta iestāde, kurai ir attiecīgais pilnvarojums un no likuma izrietošas tiesības pārbaudīt trauksmes cēlēja ziņojumā norādītās informācijas patiesumu un vērsties pret pārkāpējiem, vai nu uzsākot pārbaudi, izmeklēšanu vai arī veicot citas kontroles darbības pārkāpumu atklāšanai, novēršanai un pārkāpēju sodīšanai.

Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrijā

1) aicinām izmantot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, sūtot uz ministrijas trauksmes cēlēju e-pastu: trauksme[at]izm.gov.lv

2) papīra formā, pa pastu;

3) trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt vai iesniegt klātienē (par tikšanos iepriekš vienojoties, zvanot uz tel. 67047975 vai tel.65804934 Izglītības un zinātnes ministrijas trauksmes cēlēju kontaktpersonām). Trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedzot klātienē vai paužot mutvārdos ir jāņem līdzi personību apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība (eID)).

Ja izlasot trauksmes cēlēja ziņojumu tiks secināts, ka tas ir citas institūcijas kompetencē, tad trauksmes cēlēja ziņojums (izmantojot drošus saziņas kanālus) tiks pārsūtīts kompetentās institūcijas trauksmes cēlēju kontaktpersonai par to informējot trauksmes cēlēja ziņojuma iesniedzēju.

Lai aizsargātu trauksmes cēlējus Izglītības un zinātnes ministrija atbildi trauksmes cēlējam sūtīs uz viņa norādīto pasta adresi (ar ierakstītu vēstuli) vai arī uz oficiālo elektronisko adresi.

Papildu informācija Valsts kancelejas tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/content/trauksmes-celeji