27.09.2018.

IZM kontaktinformacija

Izglītības un zinātnes ministrija uzsāk īstenot jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un aicina zinātniskās institūcijas piedalīties projektu pieteikumu atklātajā konkursā. Programmas mērķis ir paplašināt zināšanu bāzi sociālajās un humanitārajās zinātnēs par Latvijas sabiedrības saliedētībai un iekļaujošai izaugsmei svarīgiem jautājumiem, kā arī globālajām norisēm un kontekstu, kas ietekmē Latvijas attīstību. Programmas pētniecības projektu īstenošanai trīs gados paredzēts ievērojams valsts budžeta finansējums – vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.

“Valstiskās neatkarības simtgadē mēs veidojam valsts nākamo simtgadi, īstenojot jaunu valsts pētījumu programmu. Programmas ietvaros tiks veikti pētījumi par nacionālās un eiropeiskās, pilsoniski aktīvās un uz attīstību vērstas zināšanu sabiedrības veidošanos. Projektu konkursa kārtībā tiks izvēlēti projekti, kas nodrošinās zināšanu veidošanos, kas ir nepieciešamas gan rīcībpolitikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā, savukārt cilvēkkapitāla attīstība programmas tematiskajās jomās nodrošinās zinātniskās kapacitātes stiprināšanu, zināšanu pārnesi un augstākas izglītības attīstību ilgtspējīgai valsts attīstībai,”pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Programmas starpdisciplinārā pieeja, aptverot sociālās, humanitārās un saistītās zinātnes, nodrošinās zināšanu bāzes attīstību valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanai – pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība; etnisko un sociālo grupu loma Latvijas kultūras vēsturē; ģeopolitiskās un starptautiskās norises kā starptautisks konteksts valsts attīstībai; Latvijas izaicinājumi demogrāfijā un migrācijā un citus.

Šodien, 2018. gada 27. septembrī, Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludināja valsts pētījumu programmas projektu pieteikumu atklāto konkursu. Atklātā konkursa nolikums ir pieejams LZP mājaslapā – www.lzp.gov.lv. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 29. oktobris. Projektu pieteikumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā –  www.sciencelatvia.lv.

IZM sadarbībā ar LZP organizēs programmas atklāšanas semināru, kurā visi interesenti tiks informēti par projektu iesniegšanu un konkursa norisi. Seminārs norisināsies šā gada 4. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” (Dzirnavu ielā 46, Rīgā). Dalībniekus lūdzam reģistrēties tiešsaistē šeit.

Programmu “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar programmas stratēģisko padomi. Padomē darbojas pastāvīgais neatkarīgais eksperts – V. Vīķe-Freiberga un pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra.

Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.;

tālr.: 67047893

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās profesijās un novērstu speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem, Ministru kabinets otrdien, 2018. gada 18. septembrī apstiprināja profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem šogad sāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu.

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un strādājošie ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat darbinieki no nevalstiskā sektora institūcijām, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti. 2018. gadā kopumā paredzētais valsts budžeta finansējums šo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem ir 2 398 212 eiro.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātajiem, 23 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 50 sociālajā jomā strādājošajiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem, 38 ārstniecības personām, 165 valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, kā arī 12 ārvalstīs izglītību ieguvušiem speciālistiem.

Savukārt valsts galvotā studējošā kredīta dzēšanu paredzēta 36 izglītības jomas speciālistiem, 34 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 5 sociālajā jomā strādājošajiem, 13 kultūras jomas speciālistiem, 25 ārstniecības personām un 81 valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās strādājošajiem. Tāpat plānots kredītu dzēst 6 speciālistiem, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs.

Priekšlikumu sagatavošanā par to, kurās profesijās un kādā apmērā šajā gadā sākt kredītu dzēšanu, ir ņemti vērā ministriju un pašvaldību ieteikumi par nepieciešamo speciālistu nodrošinājumu katrā profesijā un profesiju nozīmīgums Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Izvērtēta arī informācija, kāda ir samaksa par darbu profesijā strādājošiem, amata pienākumu veikšanai nepieciešamo zināšanu apjoms un citi faktori. Kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir arī viens no mehānismiem, lai mudinātu jaunos profesionāļus izvēlēties savu profesionālo darbību sākt Latvijas reģionos sabiedrības interešu nodrošināšanai.

Pretendenti pieteikumus kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem Studiju un zinātnes administrācijā (SZA) var iesniegt ne vēlāk kā mēnesi pēc rīkojumu publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis.”

Vienlaikus svarīgi atgādināt būtisku informāciju jaunajiem vecākiem - ja studējošā kredīta ņēmējam (viņa laulātajam) kredīta izmaksas laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek dzēsts studējošo kredīts 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Studējošo kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti kredīta izmaksas laikā vai kredīta atmaksas laikā.

Lai noskaidrotu konkrētās profesijas, kurās šogad plānota valsts galvotu kredītu dzēšanas uzsākšana, aicinām skatīties valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta rīkojuma projektos:

“Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2018.gadā”

“Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2018.gadā”

SZA informē, ka š.g. 20. augustā noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšana 2018. gada 2. fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā.

Galvenie rezultāti:

1. Kopā iesniegti 328 projekti, pieprasītais finansējums 63 591 030 EUR;

2. Projekti iesniegti 6 zinātņu nozaru grupās un 9 prioritārajos virzienos;

3. Projektus iesniegušas 34 zinātniskās institūcijas;

4. Iesniegti 211 starpnozaru projekti un 44 starpinstitūciju projekti;

5. Iesaistīti 2607 zinātniskie darbinieki (no tiem 977 studējošie).

Pašreiz notiek projektu iesniegumu administratīvā izvērtēšana, projekti, kas atbilst administratīvajiem kritērijiem tiks nodoti zinātniskajā izvērtēšanā starptautiskajiem ekspertiem.

Aicinām iepazīties ar konkursa iesniegšanas rezultātiem šeit (pdf).

Studiju un zinātnes administrācija informē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs sēde notiks 2018. gada 21.novembrī

Pretendenti, kas vēlējās,  lai viņu kredīta studijām ārvalstīs pieprasījums tiktu izskatīts minētajā sēdē, pieteikuma dokumentus var iesniegt Studiju un zinātnes administrācijā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, Rīgā līdz 2018. gada 20.novembrim (plkst. 16.00).

Kā pieteikties studiju kredītam studijām ārvalstīs?

Studējošajiem, kuri vēlas saņemt studiju kredītu studijām ārvalstīs, jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas komisijai kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs šādi dokumenti (dokumentu komplekts)

  • Pieteikums studiju studējošā kredītam studijām ārvalstīs
  • Personas anketa
  • Izziņa no augstskolas (oriģināls uz augstskolas veidlapas ar roku parakstīt(saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu)) par uzņemšanu vai studijām augstskolā, studiju programmas nosaukums, studiju veidu(pilna laika vai nepilna laika), studiju ilgumu un studiju maksas lielumu
  • Studentiem, kuri uzņemti pirmajā kursā - vidējās mācību iestādes atestāta un pielikuma kopijas,  un uzņemšanas pārbaudījumu (testu) rezultāti. Studentiem, kuri turpina studijas - diploma un tā pielikuma kopijas vai augstskolas apstiprināti pēdējās pārbaudījumu sesijas rezultāti.
  • Pases kopija. 

Papildus var iesniegt:

  • CV,
  • rekomendācijas,
  • dokumentus, kas apliecina aktivitāti mācību jomā,
  • darba līguma ar darba devēju kopiju,
  • sociālo statusu apliecinošu dokumentu kopijas un citus.
Studiju un zinātnes administrācija atgādina, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 10.panta trešo daļu dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (tulkojumu sagatavojis sertificēts tulks) vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.
 
Ministrijas komisija, izskatot pieprasījumu kredīta piešķiršanai, izvērtē studējošā iesniegtos dokumentus un Akadēmiskā informācijas centra atzinumu par to, vai studiju programma (augstākās izglītības iestāde) attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta). Ņemot vērā, ka ir nepieciešams saņemt Akadēmiskā informācijas centra atzinumu par augstskolu, Studiju un zinātnes administrācija aicina dokumentus iesniegt savlaicīgi.

Sīkāka informācija par kredītu studijām ārvalstīs piešķiršanu pieejama šeit.

Studiju un zinātnes administrācija atgādina, ka pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs Izglītības un zinātnes ministrijas komisija pieņem un izskata, ņemot vērā šim mērķim 2018. gadā paredzēto līdzekļu apmēru, kas noteikts 2001.gada 29.maija Ministru Kabineta noteikumu Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" 18.punktā.

Paziņojums par 2018. gada otrā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa ar īstenošanas periodu 24 mēneši izsludināšanu

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumu Nr. 725 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšana un finansējuma administrēšana" 9. punktu, izsludina 2018. gada otro fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu ar īstenošanas periodu 24 mēneši.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs. Konkursā var piedalīties Latvijas Republikas zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Latvijas Zinātnes padomes "2018. gada otrā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa nolikums" un tā pielikumi, kā arī svarīgākie jaunumi pieejami šeit.

Kopējais konkursam pieejamais finansējums ir 8 539 097 euro, papildus skaitot 2018. gada pirmajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā neizlietoto finansējumu 83 990 euro, 24 mēnešu periodam

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 20. augusts. Projektu iesniegumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk - informācijas sistēma) (https://sciencelatvia.lv, informācijas sistēma būs pieejama ar 18. jūliju).

Projekta iesnieguma A, B daļas aizpildamas informācijas sistēmā.

Projekta iesnieguma C, D, E, F, G daļu veidlapas:

1. Projekta iesnieguma C daļa "Projekta apraksts"latviski angliski

2. Projekta iesnieguma D daļa "Curriculum Vitae" latviski angliski

3. Projekta iesnieguma E daļa "Projekta iesniedzēja apliecinājums" "Projekta iesniedzēja apliecinājums"

4. Projekta iesnieguma F daļa "Sadarbības partnera apliecinājums" "Sadarbības partnera apliecinājums"

5. Projekta iesnieguma G daļa "Finanšu apgrozījuma pārskata veidlapa" "Finanšu apgrozījuma pārskata veidlapa"

Informējam, ka projektu iesniedzējiem tiks nodrošināts viens seminārs š.g. 25. jūlijā, par ko Latvijas Zinātnes padome informēs tuvākajā laikā.

Pēc papildus informācijas lūdzam vērsties Latvijas Zinātnes padomē (Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, tel. 67228421, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. ).

 

2018. gada pirmajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā tiks finansēts 61 projekts

Šā gada 10. jūlijā Latvijas Zinātnes padome (LZP) pieņēma lēmumus par 2018. gada pirmā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursa rezultātiem.

Kā zināms, FLPP 2018. gada pirmais konkurss tika izsludināts š.g. 6. februārī. Kaut arī projektu iesniegšanai tika atvēlēts tikai viens mēnesis, Latvijas zinātnieki iesniedza 397 projekta iesniegumus. No tiem 7 nebija atbilstoši administratīvajiem kritērijiem, tādēļ zinātniskajā izvērtēšanā piedalījās 390 projektu iesniegumi.

Zinātniskās izvērtēšanas rezultātā lemts, ka tiks finansēts 61 projekts. Finansēto projektu sadalījums starp zinātņu nozaru grupām:

  • Dabaszinātnes - 19;
  • Inženierzinātnes un tehnoloģijas - 13;
  • Medicīnas un veselības zinātnes - 10;
  • Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes - 5;
  • Sociālās zinātnes - 7;
  • Humanitārās un mākslas zinātnes - 7.


Konkurence bija ļoti sīva, virs kvalitātes sliekšņa tika izvērtēti 73% projektu iesniegumu, taču no visiem iesniegtajiem projektu iesniegumiem finansējumu ieguva tikai 16%. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātnei ir kapacitāte sasniegt labus rezultātus, vienlaikus finansējuma apjoms zinātnē pašreiz nav pietiekams.

Pielikumā skatīt informāciju par konkursa rezultātā finansējamiem projektiem. Detalizētāka informācija par projektu zinātnisko vērtēšanu un atziņām sekos vēlāk.

Pielikums